Aizvadītais gads Ķīnā

Liekas tik pat kā vakar, kad mēs ar Pablo ieradāmies Čendu. Pārguruši, negulējuši, izsalkuši, sasvīduši un nemazgājušies pēc 48h ilgā brauciena ar vilcienu no Urumčī uz Čendu. Mēs pieņēmām spontānu lēmumu palikt Ķīnā. Ķīna likās gana interesanta un vēl neiepazīta, lai ceļošanu apkārt pasaulei ar velosipēdu mazliet iepauzētu. Arī doma uz kādu laiku aizmirst par velosipēdu un ikrīta pakošanos likās gana pievilcīga.

Kad rakstu šīs rindas ir pagājis jau viens gads kopš tās dienas, kad pieņēmām lēmumu palikt šeit, otrā pasaules malā Ķīnā. Un uh, kas par gadu tas ir bijis. Esmu izgājusu cauri tādām fāzēm kā – O, cik te, Ķīnā, interesanti! Bāc, viņi visi ir dīvaini. Gribu prom. O, viss ir tik forši! Kāpēc viņi visi ir tik neaptēsti un visu dara dīvaini! Bet varbūt es esmu dīvaina! Viss ir forši! Ķīnā viss ir iespējams – viss ir forši! Vai tiešām man jābrauc prom?

Skolotājas darbs Ķīnā

Šī gada laikā paguvu uzsākt skolotājas karjeru. Jā, tieši tā, es un anglenes učene. Un jāsaka kā ir, bija forši un bija arī brīžiem ne tik forši, nu kā jau viss dzīvē, ir gan labi, gan ne tik labi, lai atkal būtu labi. Neaizmirstama pieredze, jo mācīju gan bērnus, gan viņi mācīja mani.

Jūs noteikti teiksiet – o, tad jau tagad proti ķeburus rakstīt un ķīniski vervelēt. Emmm nē, biju slinka, bet skaitīt no 1 līdz 10 gan protu un vēl šādus tādus noderīgus un arī nekam nederīgus vārdus esmu apguvusi.

Ceļojums ar velosipēdu apkārt pasaulei turpinās

Bet nu laiks doties ceļā. Pablo nu jau ir gabalā. Kādu mēnesi atpakaļ viņš devās ceļā. Nu man ar autobusu jācenšas viņu panākt, lai varam turpināt ripināt pa Ķīnas kalniem un lejām kopā. Vēliet man veiksmi un izturību un veselo saprātu pēc 24h+ (gan jau ka vēl ilgāk) autobusa baruciena. Jā, man autobusa brauciens dienas garumā liekas šaušalīgi nekā braukšana ar velosipēdu apkārt pasaulei.

Nevaru solīt, bet ceru, ka reizi pa reizei kāds ceļojuma apraksts no manis arī būs sagaidāms. Tas šoreiz viss. Turpinājumā foto no manas skolotājas gaitām.