Baltā pilsēta Larošela Francijā
Laikam ziema sākusi atkāpties un pavasaris tuvojas, jo ārā brīžiem sāk pat spīdēt saule un ieraststās pusdienu uzkodas lielveikalu telpās sākam aizstāt ar pusdienošanu ārpus lielveikalu telpām, gozējoties saulītē un ēdod svaigi ceptās bagetes ar kamambēra sieru, kas ir mūsu ierastās pusdienas ceļojot ar velosipēdu Francijā.
Ostas pilsētā Larošelā tikām vēja iepsūti. Vēja iepūsti, jo mums pēc ilgiem laikiem izdevās izbaudīt luksusu, kad vējš pūš no mugurpuses. Tad nu apmierināti un ar smaidu sejā pēc pavisam īzī dienas uz velosipēda ieradāmies Larošelā.
Larošela tiek dēvēta par La Ville Blanche – Baltā pilseta, jo vecpilsētas māju fasādēs un ceļu segumā izmantots kaļķakmens, kas saules gaismā spīd spoži balts.
Mums ne tik ļoti paveicās ar saulainu dienu, bet tas nemainīja faktu, ka vecpilsēta patiešām ir ar baltu ielu segumu un māju fasādēm un izskatās pasakaini.
Vecpilsēta un jahtu ostas piestātne ir ļoti mīlīga pilsētas daļa ar neskaitāmām āru kafejnīcām un smalkiem restorāniem. Jūrmala ir ļoti dzīvelīga, kas pulcē skriešanas entuziastus. Redzot tik daudz skrējējus, arī man sagribējās mest riteni pie malas un paskriet gar jūru, paelpot svaigo jūras gaisu un saņemt laimes hormonus. Tie, kam tīk skriešana, sapratīs par ko es te runāju.
Pēc īsas pilsētas apskates tālāk devāmies pa veloceliņu, kas veda gar pašu jūras krastu tālāk Saints pilsētas virzienā. Pat lietus, kas mūs pārsteidza negaidot nebojāja patieso prieku par mīšanos pa piejūras veloceliņu, kas veda prom no pilsētas.
Ceļā uz Saints, ne reizi tikām „aplausti” ar applūdušiem ceļiem. Pāris reizes slinkuma pēc triecāmies cauri lielām ūdens peļķēm, tiekot cauri vien ar slapjām kājām, bet bez nepieciešamības doties atpakaļ un meklēt neapplūdušos ceļus.
Saints pilsētā mums norunātas naktsmājas ar couchsērfingu. Taču iebraucot pilsētā, secinām, ka mūsu potenciālais hosts iedevis mums nepareizu kontaktinformāciju. Telefona numurs ir nepareizs, adreses mums nav, kājas ir slapjas no braukšanas pa applūdušajiem ceļiem, ēdiena krājumi izbeigušies un ir sasodītā svētdiena, kas nozīmē, ka veikali Francijā ir slēgti.
Sasodīts, man ir auksti, man salsts kājas, gribu ēst, gribu gulēt, gribu siltu dušu, saku es, kamēr Pablo ar vēsu prātu mēģina risināt situāciju. Nu labi, ka vismaz viens no mums netaisa drāmu, bet gan meklē risinājumus situācijai.
Viss beidzas laimīgi, mūsu couchsērfinga saimniece beigu galā pārbaudīja savu pārpildīto elektronisko pastu ar ziņām no mums, ka telefons nav pareizs un, ka mēs gaidam kādu ziņu sēžot Saints vilciena stacijā.
Vakara noslēgumā – galda spēles, mājas vīns un ogļhidrātiem bagāta maltīte – makaroni ar tomātiem, sieru un tunci.
Viss reiz labi beidzas un, ja nav labi, tad vēl nekas nav beidzies!
