Ar riteņiem uz What Po
Otrā diena Čampasakā un esam nolēmuši doties uz What Po.
Ceļvedis stāsta, ka šis Hindu Templis, kura celtniecība sākta jau 6.gs. Kēmeru impērijas laikā, ir sarakstā “obligāti jāredz”. Vēl iespaidīgāki Angkoras tempļi apskatāmi tikai Kambodžā. Nu ja jāredz tad jāredz!
What Po tempļa drupas atrodas 12km attālumā no Čampasakas. Varētu jau mērot šos 12km ar kājām, bet tomēr nolemjam iznomāt velosipēdus un doties izbraucienā līdz kārotajam apskates objektam.
Brauciens izvērtās varen jautrs. Velosipēdi tehniskais stāvoklis bija ļoti apšaubāms, taču tas, manuprāt, piederējās pie lietas.
Visa brauciena laikā atkal varējām baudīt mazpilsētas burvību un vietējo iedzīvotāju viesmīlību. Katras pretīmnācējs vai pretīmbraucējs Tevi noteikti pasveicinās un uzsmaidīs. Sabadī, sabaidī, sabaidī! (Sveiks Lao valodā.)
Pēc mīšanās svelmainajā saulē sasniedzam kāroto apskates objektu What Po. Pie ieejas ļoti komiska biļešu kontrole, t.i. samaksā ieejas maksu 3 EUR par personu un pie ieejas Tevi arī nofotogrāfē, un bildīte tiek izdrukāta uz biļetes. Mēs tikai nosmejam par augstāko drošības pakāpi.
Esam mazliet vīlušies. No solītā iespaidīgā tempļa vairs palikušas niecīgas drupas, kas tieši šobrīd vēl bija tempļa atjaunošanas stadijā un numurētu kolonnu posmi novietoti visapkārt. Taču dienu izglāba skaistie dabas skati tempļa apkārtnē.
Templis atrodas pie kalna, tā pakājē ezeri un tempļa drupas. Lai nokļūtu kalna galā nākas krietni vien pasvīst, lai kāpelētu pa kāpnēm, taču tas noteikti ir tā vērts, jo skati tiešām skaisti.
Kalna galā apskatāms templis ar budu, kur vietējie izlikuši dažāds veltes un ziedus budai.
Aiz tempļa skatāmi tā dēvētie Krokodīļa akmeņi, kur agrākos laikos esot veikta cilvēku upurēšana. Pie lielajiem akmens blāķiem uzkavējāmies kādu laiku, meklēdami kādu liecību par cilvēku upurēšanu šai vietā… taču asins pēdas šķiet aizskalotas jau krietni krietni vien sen un upuru spokus ar nesatikām.
Kalna galā redzama šaura ala, no kuras tek kalna strauts. Šis ūdens tiek uzskatīts par svētu. Kāds vietējais tieši tobrīd pildīja ūdens pudeles ar ūdeni un mēs tik nosmējām, ka ar paņemto ūdens daudzumu pietiks svētuma visai viņa dzīvei.
