Autobusu stāstiņi iz Āzijas (II)

Autobuss Laosa ar kapostiem uz jumta
Autobuss Laosa ar kapostiem uz jumta

Katru reizi, kad pienācis laiks atkal sēsties autobusā vai kādā citā vietējā sabiedriskā transporta līdzeklī tas vienmēr izvēršas par varenu piedzīvojumu un nāk pārsteigumi pēc pārsteigumiem.

Tālāk dodamies no Don Det uz Tat Lo ūdenskritumiem. Kādi pārsteigumi šoreiz autobusā? 3h brauciens izvērtās varen jautrs.

Sākšu ar to, ka šī diena bija varen karsta… un autobusa motora dzesēšanas sistēma īsti nestrādāja. Pirmās 30 min apstājāmies katras 10 min, lai dzesētu motoru. Pacietību, tikai pacietību. Kārtējo reizi pie sevis atkārtojam šo frāzi. Vietējiem gan tas nav nekas jauns, līdz ko autobuss apstājas, visi kājās un ārā no busa, jo ir skaidri zināms, ka kādu laiciņu nekustēsimies ne no vietas.

Ari kapostiem vienmer atradisies vieta autobusa
Ari kapostiem vienmer atradisies vieta autobusa

Laosā sabiedriskais transports nav domāts tikai tāpēc, lai cilvēki varētu pārvietoties no punkta A līdz punktam B. Ja jau reiz transporta līdzeklis, tad ar tā palīdzību jāpārvieto viss, kas vien nepieciešams – pārtikas produkti, kāds motocikls vai ritenis uz autobusa jumta, dzīvnieki (vistas, cūkas) autobusa bagāžas nodalījumā. Un autobusi ir bezizmēra. Vienmēr atradīsies brīvs stūrītis vēl kādiem 10 pasažieriem vai vēl kādām 10 cūkām autobusa bagāžas nodalījumā.

Sēdvietu par maz? Tā nemēdz būt. Pa vidu autobusa ejā tiek izvietoti plastmas krēsli un, lūdzu, te ir arī papildus sēdvietas.

Papildus sedvietas autobusa ejai pa vidu
Papildus sedvietas autobusa ejai pa vidu

Sēžoties autobusā nekad skaidri nav zināms, kad tiks sasniegts maršruta galapunkts, jo ceļā var atgadīties viss kas.

Autobusa pieturas ir tikai skata pēc. Vietējie šķiet īsti nezin tā nozīmi, jo autobusa pieturās ir tikai tūristi un vietējie iedzīvotāji iekāpj autobusā kur nu pagadās ceļā.

Vietejas damas tirgo vistinas autobusa pieturas vietas
Vietejas damas tirgo vistinas autobusa pieturas vietas

Laosieši ir varen lieli mūzikas un karaokes cienītāji. Katrā autobusā ir TV un tiek atskaņoti vietējie Lao hīti. Man patīk mūzika, bet Lao mūzika un karaoke….. Tas ir vājprāts pat ja tas jādzird 30 min, bet ir bijis, kad šī mūzika “jābauda” pat 7h garumā. Tad ir sajūta, ka ausis grib raudāt no šīm skaņām.

Bet jāsaka tā, ka cilvēks pierod pie visa, tas ir tikai laika jautājums. Tādi reiz ir šie autobusa stāstiņi Āzijā.