Izaicinājumi un pārbaudījumi ceļojot ar velosipēdu

Cycling in the snow

Pirms kāda laika blogā rakstīju par 10 lietām, kāpēc ir vērts ceļot ar velosipēdu. Bet šodien gribu dalīties manās pārdomās par to ceļojuma pusi, kuru neesmu apspriedusi līdz šim – par izaicinājumiem un pārbaudījumiem ceļā.

  • Pielāgošanās laika apstākļiem

Nepārtraukta pielāgošanās mainīgajiem laika apstākļiem – lietus, vējš, sniegs, putenis, sals, karstums un tveice. Esot uz velosipēda Tev nākas piedzīvot un pārvarēt visus mātes dabas dotos laika apstākļus. Vai nu tas būt nebeidzams lietus vairāku dienu garumā, vai nerimstošs pretvējš vai sniegs, kas sniedzas līdz ceļiem. Lielākais triks ir par spīti visam vēl saglabāt pozitīvu attieksmi un smaidu sejā.

  • Darbs pie savstarpējām attiecībām ar savu ceļojuma partneri/draugu/otro pusīti

Esot kopā ar kādu 24h dienā, 7 dienas nedēļā, 30 dienas mēnesī, nepārtraukti atrodoties ārpus ierastās vides un komforta zonas var būt ļoti izaicinoši un ne vienmēr viegli. Labākais draugs mājās var izrādīties nožēlojams ceļojuma biedrs, ja izpratne, vēlmes un mērķi par ceļojumu nav vieni un tie paši. Tas pats attiecināms arī uz pāri, kam ir romantiskas attiecības. Uzskatu, ja kopā var pārvarēt ugunskristības un dažādus šķēršļus, kas ir neatņemama piedzīvojumu sastāvdaļa, tad attiecības tas var tikai un vienīgi stiprināt.

  • Nepārtraukta socializēšanās ar apkārtējiem

Ceļojot tu satiec jaunus cilvēkus un ik dienas esi svešinieku ielenkumā. Tomēr nepārtraukta socializēšanās ilgākā laika periodā var kļūt ļoti nogurdinoša, it īpaši, ja sarunas ir ļoti virspusējas un par vienu un to pašu (No kurienes Tu esi? Uz kurieni Tu ceļo? Vai Tev nav bail ceļot ar velosipēdu? Kā Tu vari atļauties tik ilgi ceļot? u.t.ml.). Arī valodas barjera ilgākā laika periodā var kļūt ļoti nogurdinoša, jo nav iespējas uzturēt interesantas un tekošas sarunas. Lai nesajuktu prātā no pārāk intensīvas socializēšanās mēs ar Pablo mīlam uz pāris dienām pazust mežā ar telti un būt diviem vien nekurienes vidū.

  • Dušas svētki

Ceļojot ar velosipēdu var gadīties, ka vairākas dienas nākas iztikt bez dušas (ja vien ceļošanu ar velosipēdu kombinē ar nakšņošanu viesnīcās, tad gan tas būtu cits stāsts), tāpēc tās dienas, kad tieku dušā, dēvēju par dušas svētkiem. Ticiet vai nē, bet tas var būt gana liels pārbaudījums, kad 5 vai vairākas dienas “dod virsū” bez dušas, ņemot vērā, ka katru dienu kādas 5h esi minies uz ričuka.

  • Spēka pārbaude

Viegli nav, bet neviens jau neteica, ka būs viegli. Pārvarēt kalnu pārejas ar velosipēdu, uz kura ir sakrauta visa iedzīve – telts, matrači, guļammaisi, apģērbs, ēst gatavošanas piederumi, velo rezerves daļas, ēdiens, šis tas no elektronikas u.c. nav viegli, bet tā kā veicot regulārus fiziskos vingrinājumus mēs paliekam tikai un vienīgi stiprāki, tāpēc labās ziņas ir tādas, ka ilgākā laika posmā paliek aizvien vieglāk. Un parasti, jo stāvāks un grūtāk izbraucams ceļš, jo ar skaistākām ainavām tiec apbalvots. Lai arī šķērsot kalnus nav viegli, kalni ir tā vieta, kur esmu laimīga atgriezties vēl un vēl.

  • Muļķīgie sadzīves ķīviņi

Muļķīgie sadzīves ķīviņi viennozīmīgi ierindojami pie pārbaudījumiem, lai uzturētu pozitīvu noskaņojumu. Ceļojot kopā ar ceļojuma biedru/draugu/ draudzeni, ikdienā var sanāk dažādi muļķīgi ķīviņi par visdažādākām lietām. Kā piemēram, par to, kādu garšas ievārījumu izvēlēties, par to, kurš apēdis vairāk makaronus vakariņās, par to, kurš no rīta ignorē modinātāja zvanu, par to, kurš no rīta nespēj funkcionēt bez kafijas tasītes, par to, kurš okupē vairāk kā pusi no telts vietas, par to vai telts vietu celt rīta saules pusē vai ēnā zem kokiem utt. u.t.ml. Kādam, kurš šobrīd lasa šīs rindas varētu šķist pavisam mazsvarīgs fakts par to, vai maizi ēst ar zemeņu vai aveņu ievārījumu, bet, kad tu piedzīvo dienu no sērijas “viss ir slikti” (ārā līst lietus, drēbes izmirkušas, esi pārsalis, pēkšņi attopies, ka ir svētdiena un visi veikali slēgti, bet tev somā tikai sakaltusi baltmaize) tad tieši ievārījuma garšas izvēle ir gana labs iemesls, lai sāktu ķīviņu jau tā saspīlētajā situācijā.

  • Ilgas pēc dzimtenes, ģimenes, ierastās vides, ierastā ēdiena.

Doties galvu reibinošos piedzīvojumus un ceļojumos ir forši, bet ir pavisam cilvēcīgi, ja dažreiz pārņem ilgas pēc dzimtenes, ģimenes, mīļākā ēdiena. Šajā gadījumā palīgā var nākt skaips. Uzturēt regulārus kontaktus ar saviem mīļajiem var nākt par labu, lai nav sajūta, ka esi pilnībā aizmirsts kaut kur pasaules svešumos. Un, ja gribas kādu ierastu latviešu ēdienu, var uzšmorēt kartupeļu pankūkas vai kādu citu gardumu, kas atgādina māju sajūtas. Man tas mēdz uzlabot omu, ja palicis skumīgi.

  • Atsvešināšanās no vecajiem draugiem

Ceļojot tiešām ir iespēja iegūt daudz jaunus draugus dažādās pasaules malās, bet kā ir ar tiem draugiem, kas palikuši mājās un turpina viņu ierastās dzīves, kamēr Tu blandies ar savu velosipēdu pa pasauli un esi ieguvis pasaules pilsoņa statusu? Lai kaut ko iegūtu, kaut kas ir arī jāzaudē. Atsvešināšanās no vecajiem draugiem mājās ir neizbēgama, jo arī viņu dzīves būs gājušas uz priekšu un šis tas būs mainījies, tai skaitā tava agrākā loma draugu dzīvēs. Lai arī šis skanēs gaužām banāli, bet ceļošana mani ir izmainījusi un man ir aizvien mazāk un mazāk kaut kas kopējs ar agrāko dzīvi un draugiem, tāpēc šo atsvešināšanos uztveru kā pilnīgi normālu un dabīgu lietu.

Tev varētu interesēt:
Spānijas Skotija - Galīsija

Kopsavilkums

Ceļošana ar velosipēdu ne katram ir pa spēkam, un, ne katrs ko tādu maz vēlas paveikt. Bet personīgi man, par spīti visiem pārbaudījumiem, grūtībām un izaicinājumiem, ir liels gandarījums apceļot pasauli, ikdienas minot mana velosipēda pedāļus, dzīvojot ļoti vienkāršu, pieticīgu, bet pārsteigumiem un piedzīvojumiem pilnu dzīvi.