Konglor alas ekspedīcija 2 diena

Strauji pienācis Konglor alas ekspedīcijas otrās dienas rīts. Jādodas atkal ceļā.

Pēcpuse joprojām “gauži raud” no iepriekšējās dienas neceļiem, mutē pat vēl jūtamas smiltis… bet nu nosmejam tik, ka visas mazās neērtības pieder pie štelles, kas saucas, paceļojam ar moci.

“Uzpildamies” komiskajās uzpildes stacijās (skatīt foto), atvadamies no jaukā viesu nama saimnieka, kas ceļa maizei mums pat iedod līdzi cepumus enerģijai, un dodamies ceļā.

Ceļš un ainavas ir mainīgas. Smilšaini, akmeņaini un asfaltēti ceļi, ceļi kalnā augšā un lejā, mūžzaļu džungļu ainavas un kalnu skati, rīsu plantācijas. Brīnišķigi skati.

Govis, kazas, aitas, cūkas, vistas uz ceļa. Aploki šajā valstī neeksistē, tā kā visi dzīvnieciņi brīvi pārvietojas kur sirds kāro. Arī čūskas ceļa malās sildās saulītē. Garlaicīgi nav ne mirkli.

Brauciens ar mūsu noīrēto Ķīnas ražojuma motociklu ir diezgan izaicinošs. Bremzes lāgā nedarbojas un ikreiz, kad traucamies lejā no kalna pārņem ekstrēmas izjūtas, lai neteiktu vairāk. Bet adrenalīns piederas piedzīvojuma meklējumos.

Īsi pirms saulesrieta sasniedzam kādu ciematu, kur nolemjam pārnakšņot. Gājiens vakariņās izvēršas par varenu piedzīvojumu. Tūristiskās vietās vēl ir iespēja, ka kāds no ēdināšanas iestādes sarunāsies angļu valodā, bet ne šajā mazā miestā ceļā malā. Pēc pāris minūšu spēlējot mēmo šovu mums izdodas pasūtīt vakariņas. Man pat veģetārās vakariņas. Vēderi pilni un dodamies gulēt, lai jau rīt sasniegtu mūsu galveno brauciena mērķi – Konglor alu.