Miermīlīgā no galvaspilsētām – Vjenčana

Mūsu vīza Laosā strauji tuvojas beigām un līdz valsts Ziemeļiem šoreiz nenokļūsim. Bet no vienas puses tas pat ir labi, jo nebūs jāpilnveido mūsu garderobe. Laosas Ziemeļos ir krietni vien aukstāks un ar šortiņiem un maiciņām, no kā sastāv mūsu šī brīža garderobe, tur neiztikt. Vēl jo vairāk, katru kg mugursomā var just ļooooti labi, ja jāmēro kāds garāks gabals ar mugursomu uz pleciem. Tā kā diži neskumstam, ka neredzēsim valsts Ziemļu pusi, tās mainīgo dabu un kalnus. Mūsu bagāžā ir fantastiski pavadīts laiks valsts Dienvidos un cenrālajā daļā.

Mūsu plānā nebija došanās uz valsts galvaspilsētu Vjenčanu, taču esam izlēmuši dotis atpakļ uz Taizemi uz 2 mēnešiem, tādēļ uz Vjenčanu dodamies, lai nokārtotu vīzas Taizemes vēstniecībā.

Tā kā vīzas varam pieteikt vienu dienu un saņemt tikai nākamajā, esam spiesti uzturēties galvaspilsētā ilgāk nekā plānots, neko darīt.

Bijām nolēmuši, ka centīsimies izvairīties no lielo pilsētu apmeklēšanas, ja izdodas maršrutu tā saplānot. Bieži vien lielajām pilsētām nav ne šamra ne atmosfēras, ir tikai troksnis un satiksmes vājprāts, pavadot neskaitāmas stundas sabiedriskajā transportā pārvietojoties no viena pilsētas gala uz otru.

Jāsaka, ka par Vjenčanu biju pārsteigta, lai arī šī ir tikai kārtējā lielpilsēta, tomēr pilsētā nevalda haoss un nav kaitinoši blandīties pa pilsētas ielām. Vjenčana ir mierīga pilsēta, ņemot vārā, ka tā ir valsts galvaspilsēta. Kaut gan, var jau būt, ka sāku pierast pie Āzijas satiksmes un neskaitāmajiem trokšņu radītājiem – motociklistiem.

Ierodoties pilsētā vēlā vakara stundā mums nācās krietni vien pasvīst meklējo viesnīcu. Visas budžeta viesnīcas bez brīvām istabām. Vienu brīdi jau likās, ka būs vien jāizliek mūsu matracīši Mekongas upes krastā, jāizslien mūsu moskītu tīkls un jāčuč tur, taču beigās mums paveicās un atradām numuriņu.

Šķiet mēs neesam vienīgie, kam Vjenčana ir tikai vīzu saņemšanas posms vai 1 dienas pieturas vieta. Pārsvarā tūristi pēc 1 dienas pavadīšanas šeit dodas tālāk.

Viens no pilsētas apmeklēšanas vērtiem apskates objektiem ir mazā Triumfa arka. Tā kā Laosa agrāk bija Francijas kolonija, tieši galvaspilsētā palikušas visvairāk liecību par to laiku. Šeit apskatāma Triumfa arka, tikai tā šeit ir mazāka un ne tik grezna kā Parīzes iespaidīgā Triumfa arka. Bet man patika.

Otra, manuprāt, jauka vieta šajā pilsētā bija lielā gājēju iela Mekongas upes krastā. Īsto atmosfēru šeit var noķert īsi pirms saules rieta un pēc saules rieta. Centrālajā laukumā uz kāpnēm šeit pulcējas gan tūristi un vietējie, lai baudītu saulrietu pār Mekongas upi.

Aktīvā un sportiskā dzīvesveida piekritēji dodas vakara skrējienā pa gājēju ielu, redzēju arī brīvdabas vingrošanas nodarbību Mekongas upes krastā.

Līdz ar tumsas iestāšanos šeit sākas tirdzniecība naksts tirgū, tiek atvērti ielu restorāni un ēdienu stendi un pilsētas nakts dzīve var sākties.

Divu dienu laikā mūsu Taizemes vīzas ir gatavas un varam tālāk doties uz mūsu iekāroto vietu – Vang Vieng.