Singapūra – pilsētvlasts, kurā aizliegts tirgot košļājamās gumijas!
Čeļs līdz Singapūrai nebija rozēm kaisīts, bet pēc negaisa vienmēr spīd saule.
Robežas šķēršošana Singapūrā noritēja bez problēmām un pēc pases kontroles saņēmām zīmogu pasē – 90 Singapūrā.
Autobuss Melaka – Singapūra mūs nogādā piepilsētā. Līdz pilsētas centram jātiek pašiem. Mugursomas uz pleciem un uz priekšu.
Nepaspējām pat atvērt karti, kad viens jauks pāris (amerikāņu vīrietis un sieviete no Indonēzijas), kas dzīvo šeit Singapūrā, piedāvā mums savu palīdzību un padomu, kā ērtāk pārvietoties pa pilsētu. Pēc pavisam neilga laika tērzējot, saņemam ielūgumu uz kopīgām pusdienām. Jaukīīīīī! Mēs to bijām pelnījuši pēc 5h mocībām autobusā bez pieturas vietām. Kā jau teicu, pēc negaisa vienmēr nāk saule. Un mani nebeidz pārsteigt, cik tomēr daudz jauku cilvēku ir uz šīs pasaules.
Singapūrā pavadījām trīs lietaini saulainas dienas. Esam lietus sezonas epicentrā. No rītiem skaista un saulaina diena, pēc plkst. 4 lietus lietus lietus. Singapūra atrodas tikai 134 km no ekvadora, tāpēc karstums un gaisa mitruma līmenis šeit ir ļoti augts, kas veicina miegainību.
Organisms pieprasa pēc diendusas vismaz pāris reizes dienā. Staigājot pa pilsētu ik pa laikam mēdzam piestāt ēnā, lai atpūstos no saules un karstuma, kas tā vien spiež pie zemes. Es uz mirklīti apsēžos un attopos, kas esmu jau iesnaudusies.
Izžāvēt drēbes šajā klimatā ir neiespējamā misija.
Singapūra ir multikulurāla un ļoti attīstīta pilsētvalsts. Valdība vēl aiz vien cenšas piepirkt zemi, lai varētu paplašinātu salu un īstenotu valsts attīstības plānus, kas satādīti jau 40 gadiem uz priekšu. Komisks ir fakts, ka kaimiņvalstis vairs nevēla pārdot Singapūrai zemi, no kā paplašināt salu, jo tās straujā attīstība nav vēlama.
Debesskrābji, kas slejas Singapūras augstceltņu rajonā šodien, pirms 10 gadiem vēl nemaz nebija un zemes vietā skalojā ūdens. Tas ir pārsteidzoši un iespaidīgi. Ļoti šiki iepirkšanās centri, augstas klases viesnīcas ar āras baseinu uz 57 stāva jumta, šiki kazino. Tā ir Singapūra.
Singapūra ir uzskatāma par ļoti drošu. Iedzīvotāji cītīg seko visām norādēm, kas ir teju uz katra stūra.
Kameras pilsētas ielās ir redzamas it visur, lai neteiktu vairāk. Kārtība pilsētā tiek stingri kontrolēta un pārkāpējus ir viegli, jo pilsētā izliktās kameras fiksē visu.
Vietējie saka, ka Singapūrā ir iespējams nobaudīt vislabāko Āzijas virtuvi, jo šeit Singapūrā atrodamas teju visas Āzijas valstu virtuves.
Pēc centieniem izzināt Ķīniešu virtuvi, secinājām, ka tā nav mūsu gaumē un pēc kādām ļoti neveiksmīgām vakariņām nolēmām no Ķīniešu virtuves atteities. Ēdiens skatāms foto iepriekš. Bet, ja esi Ķīniešu virtuves piekritējs un patīk esksperimentēt, tad Singapūras Chinatown ir īstā vieta kur to darīt.
Mums pie sirds (it īpaši man) iet Indiešu virtuve. Esmu sajūsmā par tik lielo veģetāro ēdienu daudzveidību. Mazā Indija ir tā vieta Singapūrā, kur to noteikti var izbaudīt.
Salīdzinoši ar citām Āzijas valstīm Singapūra ir dārga.
3 dienu laikā sabiedriskajā transportā vien iztērējām 17 eur. Gājējiem Singapūra nav draudzīga, jo lai šķērsotu ielu gandrīz vienmēr tev būs jāiet cauri kādam milzīgam iepirkšanās centram vai jāmēro líels attālums pretējā virzienā lai sasniegtu luksaforu. Metro tika pavadītas neskaitāmas stundas, lai no viena pilsētas gala nokļūtu otrā.
Gribu pieminēt vēl kādu komisku skatu, kas vērojams ik katrā metro Singapūrā – 99% pasažieru ieurbušies savos jaunākajos I phone un citos gadžetos. Lielisks tirgus tehnoloģijām.
Arī ēdiena ziņā Singapūra nav tik draudzīga ar cenām kā Malaizija. Taču laba alternatīva ir manis jau minētā Chinatown vai Mazā Indija, kur tomēr ir iespējams par labām cenām nobaudīt maltīti.
Tālāk mūsu ceļš ved uz Bankoku. Lidojums ar vietējo zemo cenu aviokompāniju Tiger Airlines, esam nopirkuši biļetes pa 40eur par personu un pēc nepilnu 2h lidojuma no Singapūras būsim jau Taizemē, Bankokā.
