Tat Lo ūdenskritumi
Pavadot kārtējās 6h ceļā esam ieradušies Tat Lo ciemā. Tat Lo nebūt nav viens no populārākajiem ceļotāju galamērķiem, bet par to mums tikai prieks. Klusa vieta ar Lao atmosfēru ir tieši tas ko mēs meklējam.
Tat Lo ir slavena ar tās ūdenskritumiem un skaisto apkārtni ar kafijas plantācijām. Braucām uz šejieni ar mēķi doties vienas dienas pārgājienā uz ūdenskritumiem un apskatīt Lao autentiskos ciemus, kas palikuši tūristu pūļu neskarti.
Nu jau nedēļu ceļojam trijatā kopā ar puisi no Vācijas, kurš veic savu 9 mēnešu ceļojumu apkārt pasaulei. Pagaidām mūsu plāni pārklājas, tāpēc turamies kopā. Kopā taču vienmēr jautrāk.
Tat Lo apmetamies kādā ļoti jaukā viesu namā. Par 3 EUR esam dabūjuši lielu istabu ar 2 lielām divguļamām gultām. Istabas plašumos varam pat uzgriezt valsti. Siltais ūdens dušā mums ir kā medus maize, jo pēdējās 13 dienas šādu luksusu baudīt neizdevās.
Mr. Po ir fantastiks sava nama saimnieks un lieliski pārzin tūrisma biznesa knifus. Ne velti viesu nama istabiņas vienmēr ir aizņemtas.
Katru vakaru viesiem ir iespēja kopīgi gatavot vakariņas Lao stilā kopā ar nama saimnieku. Virtuvē ir laipni gaidīts ikviens, kas vēlas pielikt roku maltītas pagatavošanā. Viesiem šī ideja ļoti patīk. Jāstāv pat rindā pēc dēlīša vai naža. Šī ir arī lieliska iespēja, lai apgūdu kādu jaunu recepti no vietējās kulinārijas. Arī mans recepšu krājums tika papildināts.
Lieki pieminēt, ka maltītes katru vakaru izdevās vienkārši fantastiskas, jo katrs bija pielicis savu roku, lai darbiņš ietu uz priekšu. Pozitīvā enerģijas apmaiņa arī darīja savu. Visi labi paēduši un laimīgi.
Vienas dienas pārgājienā devāmies apskatīt Tat Lo ūdenskritumus. Mums kā vienmēr bez piedzīvojumiem neiztikt. Izvēlējāmies iet pa mazākajām meža takām un ātri vien apmaldījāmies. Kādu laiku klīdām pa nekurieni nekurienes vidū, bet tomēr veiksmīgi, saulē “izcepušies” atgriezāmies ciemā.
Svelmainajā dienā atradām lielisku vietu ūdens priekiem, kur arī bars ar vietējiem bērniem lēkāja ūdenī no ūdenskrituma akmeņiem.
Apmeklējām vietējo ciemu (nekurienes vidū), kas saglabājies autentisks Lao ciems. No niedrēm vītās mājas, ēdiens tikai tas, ko laukā pats vari izaudzēt. Staigājot pa ciemu visu laiku atradāmies vietējo bērnu ielenkumā, kas ar gribēja draudzēties.
Vienu dienu izlemjam īrēt velosipēdus un doties garākā izbraucienā, lai baudītu skatus ar kafijas plantācijām. Velo īre bija ļoti kļūdains lēmums. No veicamajiem 20km, 10km velo nācās stumt kalnā un nākamos 10km nācās ar bailēm braukt no kalna lejā, jo bremzes mūsu noīrētajiem velosipēdiem nedarbojās.
Tādas bija mūsu 3 dienas Tat Lo ciemā.
Kā mums izdevās pārciest 11h braucienu autobusā un par mūsu tālākajiem piedzīvojumiem Laosā jau pavisam drīz stāstīšu nākamajā reizē.
