Pārgājiena diena

Kinas juras pludmale
Vējainā Ķīnas jūras pludmale

Lai izkrāsotu mūsu ikdinu ar ko jaunu, esam nolēmuši doties pārgājienā no Hoi An līdz Marmora kalnam pie Ķīnas jūras.

Wikitravel – kas ir vikipedia cēlotājiem, atrodam labas atsauksmes par kādu viesu namu Hoa’s place, kas atrodas 3 min gājienā līdz Ķīnas jūras pludmalei un 10 min gājienā līdz Marmora kalnam. Viesu nama saimnieks katru vakaru gatavo vakariņas kopā ar viesiem, ja arī tiem ir vēlme piedalīties vjetnaiešu ēdienu gatavošanas procesā. Viesu nams atrodas jūras krastā. Šī vieta nav no populārākajiem tūristu galamērķiem, tāpēc arī cenas par ēdieniem un naktsmājām ir ļoti pievilcīgas. Ceļotāji atstājuši pozitīvas atsauksems par šo vietu. Tā kā tuvojas 27.javnāris, kas ir mana vārda diena, seciām, ka šī būtu jauka vieta, lai atzīmētu “Ilzes”.

Google maps saka, ka attālums no Hoi An līdz Marmora kalniem ir 10km. Domāts darīts – mugursomas sakrāmētas, paēstas pilnvērtīgas brokastis un dodamies ceļā.

Pargajiens gar Kinas juru
Mugursoma plecos un aidā

Laika apstākļi ir ļoti pateicīgi mūsu pārgājienam, diena mākoņaina un mazliet vējains. Saulainā dienā šāds pārgājiens noteikti būtu katastrofa, jo cepties zem saules ar lielām mugursomām uz muguras tik tiešām nav sapnis un izklaide ne tik.

Ceļš līdz Marmora kalniem izvēršas ļoti interesants. Vjetnamā vēl joprojām vietējie līksmo par TET (Ķīniešu Jauno gadu). Ģimenes un draugu lokā vietējie līksmo pie mājas, ēdod pusdienas, dzerot tēju vai alu. Karaoke iet vaļā pilnā karstumā.

Vjetnamiesu edieni
Cienā mūs ar vjetnamiešu rīsu pankūku ar graudiem

Esam nogājuši pirmos ~5km un saņemam uzaicinājumu uz pusdienām un tēju no kāda vietējā, kura mājas pagalmam gājām garām. “Ir taču svētki un nevar ļaut ceļiniekiem turpināt ceļu tukšiem vēderiem” – saka Trojs, namatēvs. Esam priecīgi, ka tiekam pie brīvpusdienām.

Risu viskijs
Rīsu viskijs ceļa kājai

Trojs runā labā angļu valodā, jo vairākus gadus strādājis tūrisma nozarē. Izrāda mums savu māju un dārzu, cienā ar rīsa pankūkām (bambusā iepildīti rīsi ar graudiem), jasmīna tēju un ceļakājai rīsa viskiju. Tik jauki sajust tādu viesmīlību no vietējiem.
Trojas stāsta mums, ka plāno pa USD 5000.00 uzcelt sev jaunu māju. Vai nav smieklīga nauda par mājas celtniecību? Bet te par šo summu vjetnamieši būvē ģimenes māju.
Savukārt mēs stāstam par mūsu plānu šodien ar kājām nokļūt līdz Marmora kalnam, Trojs saka, ka tie nebūt nav 5km, gan gan savi 10km noteikti. “Paldies” Google Maps par “patiesām” ziņām. Bet pēc pusdienām esam atjaunojuši enerģiju un gatavi ceļam.

Acīmredzot nav bieža parādība, ka šajā rajonā klīst ceļinieki ar lielām mugursomām, no katra mājas pagalma vietējie mūs sveicina un aicina mūs pie sevis. Esam patīkami pārsteigti par vietējo viesmīlību.

Vjetnamas piemajas darzini
Piemājas dārziņu smiltīs acīmredzot var arī ko izaudzēt

Pēc noietiem 5km nolemjam ceļa malā apstāties, lai mazliet atvilktu elpu, ka jau atkal pie mums pienāk kāds vīrs un aicina mūs pie sevis mājā uz kādu dzērienu. Šoreiz mums mēmais šovs. Sacienā mūs ar aukstu alu un iepazīstina ar savu ģimeni. Tik pozitīvi un smaidīgi cilvēki.

Sākotnēji plānotie 10km nu jau izvērtušies par 15km. Sāk parādīties gan nogurums un arī lietus komplektā. Esam sasnieguši Marmora kalnus un secinām, ka viesu nams, kura dēļ uz šejieni nācām – ir slēgts. Ar nelielu vilšanos par mūsu plānoto neesošo galamērķi, tomēr gandarīti par pārgājienu un ceļā sastaptiem jaukajiem ļaudīm, šai dienai varam likt plus zīmi.