Pašnāvnieciskais autobusa šoferis
Pilsētā Quy Nhon piestājam uz 2 dienām, lai atpūstos no garā ceļa pēc 11h vilcienā. Šī ir kārtējā pilsēta Ķīnas jūras krastā. Sakarā ar TET tā ir izmirusi un mierīga. Mūsu izklaides iespējas šajā pilsētā ir pastaiga jūras krastā un tas arī viss.
Brauciens uz nākamo pilsētu Na Thrang ir galvu reibinošs vārda vistiešākajā nozīmē. Vjetnamiešu braukšanas stils nepārspējams.
Pie trakās motociklu satiksmes Vjetnamā sākam pierast, taču brauciens ar pašnāvniecisko šoferi autobusā bija kas tāds, ko man negribētos atkārtot. Brauciens ar autobusu no Quy Nhon uz Na Thrang man vēl ilgi paliks atmiņā.
Sākšu ar to, ka mikro autobusā, ar kuru braucām bija sēdvietas 14 pasažieriem. Tavu brīnumu – mazajā mikro autobusā izdevās “iebāzt” vairāk par 20 cilvēkiem. Uz vienas sēdvietas var sēdēt arī 2 cilvēki – tas tā pašsaprotami no vjetnamiešu skata punkta. Labi, sapiedušies tad saspiedušies.
Otrā lieta – aziāti nav radīti pārbraucieniem ar autobusiem, jo nepārtrauktās sliktās dūšas un vemšanas autobusos ir neatņemama sastāvdaļa. Arī šoreiz tas nav izņēmums. Mazajā mikroautobusā, kas “piebāzts” pilns ar cilvēkiem, jau tā ir svaigā gaisa trūkums un pievemtie maisiņi situāciju neuzlabo.
Pirmās divas lietas vēl būtu nieks, salīdzinājumā ar pašnāvniecisko vjetnamiešu šoferi. Te dažas galvenās iezīmes, kas raksturo satiksmi Vjetnamā:
– ceļu satiksmes noteikumi neeksistē;
– apdzīšana ir jāveic par katru cenu, lai arī avārijas situācijas ir katrā otrā apdzīšanas manevrā;
– frontālas saskriešanās iespēja ar pretīm braucošām automašīnām ir vidēji katru 5 minūti;
– braukšana pa pretējās braukšanas virziena joslām arī ir normāla parādība;
– pīpināšana ir gan vajadzības pēc, gan arī bez jebkādas vajadzības.
Es nevarētu sevi raksturot kā histēriķi, bet šoreiz es tiešām histērijā bļāvu pa autobusu, jo ne reizi vien es biju pārliecināta, ka šīs ir mans pēdējās stundas uz šīs pasaules. Tagad jāsaka, ka labi vien bija, ka bez manis neviens cits nesaprata latviešu valodu un izteicienus, kādus raidīju šofera virzienā.
Ak trakie vjetnamieši!
