Tikšanās ar brūno lāci
Tā kā mēs ļoti bieži nakšņojam teltī, nereti esam sastapušies arī ar meža zvēriem. Visbiežāk mūs vakaros vai nakts vidū ir apciemojušas miermīlīgas meža cūkas, kas pastaigājas blakus teltij. Esam dzirdējuši arī citus zvērus mūsu telts tuvumā, bet ne vienmēr pēc zvēra radītajām skaņām varam noteikt, kas tas ir. Un līst no telts ārā nakts vidū lūkot, kas tad par ciemiņiem ir atnākuši, man nekad nav nācis prātā.
Bet nekas iepriekš minētais nelīdzinās notikumam naktī, ko pavadījām Slovēnijas mežos. Par visu pēc kārtas.
Tikām jau brīdināti, ka Slovēnijas mežos brūnie lāči ir sastopami ļoti bieži, jo to populācija ir augstākā Eiropā. Lāču ir tik daudz, ka tos ved arī uz Francijas un Itālijas mežiem.
Vakaros saule sāk rietēt aizvien ātrāk un ātrāk, kas drastiski samazina laiku, ko varam mīties un, jau ap plkst. 6 mēs sākam meklēt “apartamentus”. Lai arī Slovēnijā vairāk kā 70% zemi aizņem meži, liktos, ka ir super viegli atrast vietiņu, kur uzsliet telti. Bet NĒ, jo atkal tā sasodītā kukurūza….
Lai vai kā, drīz vien atrodam labu vietiņu, pavisam netālu no ceļa, kas pēc manām domām būtu labi, jo lāči taču nenāks tuvu ceļam. Vai ne? Un pārjautāju Pablo, ko viņš par to domā. Abi nospriežam, ka vietiņa gana laba, lai arī tur pat blakus mežam.
Pēc vakariņām lienam iekšā guļammaisos un pirms gulēt iešanas vēl abi palasām grāmatas.
Pēc neilga laika tuvumā dzirdu bļaušanu, maušanu… pat grūti noformulēt skaņu, bet esmu pilnīgi pārliecināta (vai arī vienkārši mēģinu sev naivi iestāstīt), ka skaņas ir govs maušana no kādas tuvējas kūts. Vairākas reizes vēl Pablo saku, ka reāli sāk krist uz nerviem tās govs maušana.
Nu cik var, lai tak iet gulēt. Pablo man neko neatbild šajā sakarā, tāpēc domāju, ka arī viņš domā, ka tā ir govs.
Pēc kāda laika mani sāk mākt šaubas, ka tā nav skaņas no tuvējās kūts un govīm…. Pavisam droši nu zinu – tas ir lācis un tas nāk aizvien tuvāk un tuvāk. Lai arī brūnajiem lāčiem cilvēks nav interesants, manu uztraukuma pakāpi tas nemaina. Esmu gaismas ātrumā ārā no guļammaisa, lai pārliecinātos vēlreiz, ka viss ēdiens ir “anti lāču” maisos. Kad ēdiena smarža ir neitralizēta, tas mani mazliet nomierina.
Lācis visu nakti klaiņoja tur pat gar mūsu telti. Ausīs ieliku auss aizbāžņus, lai nedzirdētu trokšņus un varētu mierīgi gulēt. Tomēr tajā naktī caurs miegs un murgi, par to, kā lācis nāk mūsu teltī. Brrrrrrr
No rīta vien jāpasmaida par nakts piedzīvojumiem, bet kad lācis bija tur pat blakus, es tik smaidīga nebiju.
Tāds bija mūsu piedzīvojums ar miermīlīgo slovēņu brūno lāci.
