Pirmā diena Bangkokā
Ierašanās Bangkokā, Taizemē sākās ar “jautrībām” jau uz robežas. Vārds vietā būtu vecais labais latviešu sakāmvārds, trīs reizes nomēri un tikai tad griez!
Šoreiz tas attiecas uz robežu šķēršošanas jautājumos. Piedzīvojums sākās, kad man pie vīzu kārtošana lodziņa uzzinu, ka no Latvijas pilsoņiem tiek prasīti sekojošie dokumenti:
{liec aiz auss arī Tu, ja plāno ceļot uz Taizemi neizmantojot tūrisma firmu pakalpojumus un vīzu kārtosi pats}
- Pase – tā nu protams, man ir
- Iekapšanas karte no lidojuma – ir
- Aizpildīta vīzas pieteikuma anketa – darīts
- Fotogrāfija 4×6 – ir
- 1000 batu maksa par vīzu – ir
- biļete atpakaļceļam – BIĻETE ATPAKAĻCEĻAM???????
Tavu pārsteigumu, man, protams, biļetes atpakaļ ceļam nav. Tad nu arī saņēmu laipnu atbildi, ka vīzu man nedabūt. Kā nedabūt? Man tas neder. 15 min centos vienoties ar Taizemes pases kontroles darbinieci {kura nerunāja angļu valodā} un vēl 15 min izmisīgu centos sarunāt ar IT KĀ angliski runājošo darbinieku, lai tomēr dabūju savu zīmogu pasē un jā, mani centieni vainagojās ar panākumiem un dabūju savu vīzu 14 dienas Taizemē.
Morāle – neuzticēties interneta resursiem robežu šķērsošanas jautājumos, bet gan visu informāciju precizēt vēstniecībā.
Domāt darīts. Mūžu dzīvo mūžu mācies.
Diena ar to vēl nav galā. Esam ieradušies Taizemē uz paša karaļa dzimšanas dienas svinībām, kas šajā valstī ir ļoti nozīmīgs notikums, jo taizemieši ļoti mīl savu karali {nez kāpēc un ko viņš tādu labu ir izdarījis?}. Lai vai kā, sliktu runāt par viņa augstību šajā valstī ir sodāms pārkāpums, tā kā dodamies paspiest roku karalim.
Tagad saprotu kāpēc eiropieši tik ļoti iecienījuši šo zemi.
Pirmkārt, laiks šeit ir ļoti jauks un saulains {tavu pārsteigumu, ne?} un no nesenajiem plūdiem nav ne miņas. Pēc Malaizijas un Singapūras laika apstākļiem t.i. lietus sezonas šeit liekas kā paradīzē.
Otrkārt, ēdiens. Mmmmm, katra ēdienreize ir svinības gastronomijai. Augļu dažādība, sulas. Tas viss tik pat kā par velti, jo fantastiskas Thai maltītes šeit iespējams nobaudīt maksājot mazāk par 1 LVL par ēdienreizi.
Un man kā veģetārietei vispār nav par ko sūdzēties, ēdiena dažādība ir vienkārši fantastiska.
Treškārt, Thai masāžas. Oooo, jā, tās komentārus neprasa. Arī ar to jau paspējām sevi palutināt. 1h tāds prieks izmaksā mazāk kā 3 LVL.
Ja parasti cenšamies izvairīties no tūristu takām un klasiskajām “tūristu lietām”, tad šoreiz ir tieši otrādi, nespējam turēties pretī vilinājumiem.
Taizemē ieradāmies, lai baudītu šīs zemes fantastiskās pludmales un salas, bet par to jau nākamajā reizē.
