Pnompeņa – dīvainākais latviskais tulkojums pilsētai ever
Pirms ieradāmies Pnompeņā,kaut kur biju lasījusi, ka Kambodžas galvaspilsēta Pnompeņa tiek dēvēta par Āzijas pērli. Taču pēc pirmajiem iespaidiem ierodoties pilsētā, par Āzijas pērli es droši vien šo pilsētu nesauktu. Bet nestrebt karstu – Pnompeņa ir viena no tām pilsētām, kurām ir jādod laiks, lai pierastu un sāktu izbaudīt un izprast, kas ir šīs vietas burvība.
Pirmais, kas man nāk prātā domājot par Pnompeņu, ir super uzstājīgie tuk-tuk vadītāji, kuri ir līderi un saņem titulu – Netlaidīgākie tuk-tuk vadītāji DA Āzijā! Pat trakie vjetnamieši nobāl. Tas ir vesels teārtis, kā tuk-tuk vadītājs mēģina dabūt iegšā savā braucamajā kādu tūristu.
Hello Miss! Tuk-Tuk? Where are you going? Tuk-Tuk?
Esi gatavs šo frāzi dzirdēt ik uz soļa un ļoti iespējams, ka Tuk-tuk vadītājs (bieži vien viņu ir krietni vien vairāk nekā viens) arī paiesies ar tevi pāris metru, lai patiešām pārliecinātos, ka viņa pakalpojumi nav vajadzīgi. Jo kas zin – varbūt tomēr! Bet tas pieder pie lietas un pie būšanas Pnompeņā.
Budistu mūki ar saviem oranžajiem ietērpiem un lietussargiem Pnompeņas ielās – tā ir nākamā lieta, kas man asocējas ar šo pilsētu. Katru rītu tie iziet savā apgaitā un ievāc ziedojumus no “parastajiem mirstīgajiem”. Savās (arī oranžajās) plecu somās tiek likti ziedojumi – ēdiens un nauda. Pretī saņemti tiek pātari, t.i viņu svētība. Interesanti pavērot šo ikrīta budistu mūku rituālu.
Valstī ir bijuši gan salvas un bagātības laiki, ar vienu no varenākajām impērijām DA Āzijā, taču aiz kāpumiem nāk arī kritumi un šajā valstī tika piedzīvots neželīgais un asiņainais Sarkano Khmeru rešīms no 1975. līdz 1979.gada. Valsīt sākās masveida “tīrīšana”, spīdzināti un nogalināti vairāk kā miljons iedzīvotāju.
Lai saņemtu devu vēstures stundas, devāmies uz Genocīda muzeju.
Genocīda muzeja telpas arī ir bijis agrākais cietums. Sarkanā Khmeru režīma cietums tika izvietots kādreizējā skolas ēkā. Klases izveidotas par cellēm, šaurām jo šaurām kamerām un spīdzināšanas telpām. Skolas teritorijā joprojām stāv karātavas, dažās telpās izvietotas iesodzīto fotogrāfijas un spīdzināšanas iekārtas.
Nekad nav īsti patīkami apmeklēt šādas vietas, jo ir jūtama šīs vietas negācija un enerģijas. Taču šo baiso notikumu ekspozīcija dod labu vēstures stundu.
Vietējais tirgus vienmēr ir “obligāti jāredz”sarakstā. To Pnompeņā ir 5 gabali. Mums uz tirgu patīk iet ne tikai, lai veiktu kādu pirkumu pēc pamatīgas kaulēšanās, bet gan, lai pavērotu vietējos un dažādas ikdienišķas ainiņas, ko vietējie ēd utml.
Nakts dzīve Pņompeņā. Man ir ļoti īss komentārs pēc viena nakts kluba apmeklējuma – pārdzērušies rietumnieki tūristi un vietējās prostitūtas. Izklausās pēc gana labas izkalides? Var jau būt, ka mēs patrāpījāmies tādā vietā… bet nu, tas arī radīja manu iespaidu par nakts izklaides iespējām šajā pilsētā.
Ak jā – kur nu bez karaokes. Karaoke ir vakara kulminācija vietējiem. Bet man to nesaprast, kā var stundām dziedāt un klausīties kā dzied (vai arī vismaz mēģina ko līdzīgu dziedāšanai) vēl vesels bars tavu draugu vienā telpā. Āzijā karaoke ir nr.1 un vakara nagla.
Nākamreiz pastāstīšu par Pnompeņā satiktiem latviešiem. Jauka atkalredzēšanās un saviem tautiešiem.
