Rakstot šīs rindas es sēžu pie sava vecā rakstāmgalda. Es esmu mājās Ventspilī. Ir tik liels prieks un laime pēc 3 gadu prombūtnes būt dzimtenē, starp savējiem. Ceļošana nebūtu nekas bez atgriešanās mājup. Ceļošana ir mana lielākā kaislība un narkotika, bet atgriešanās dzimtenē, kaut arī tikai uz īsu brīdi, ir kaut kas vis vis vis […]

Liekas tik pat kā vakar, kad mēs ar Pablo ieradāmies Čendu. Pārguruši, negulējuši, izsalkuši, sasvīduši un nemazgājušies pēc 48h ilgā brauciena ar vilcienu no Urumčī uz Čendu. Mēs pieņēmām spontānu lēmumu palikt Ķīnā. Ķīna likās gana interesanta un vēl neiepazīta, lai ceļošanu apkārt pasaulei ar velosipēdu mazliet iepauzētu. Arī doma uz kādu laiku aizmirst par […]

Sapirkušies paiku esam gandrīz gatavi doties telts vietas meklējumos ārpus Vanadzor pilsētas, bet vilka apetītes dzīti mēs tur pat pie veikala durvīm katrs norijam pa 3 virtuļiem, kas pildīti ar dievīgu vārīto krēmu. Esam tā izsalkuši, bet tomēr piebremzējam sevi nesaēsties saldumus, bet gan vēlāk pagatavot makaronus ar tomātu mērci un sieru, par ko sapņojām […]

Jāsaka godīgi, ka pirms došanās uz Armēniju man par šo valsti zināms bija diezgan maz. Vien tas, ka Armēnija bija pirmā valsts, kas pieņēma Kristietību un, ka Osmaņu impārijas laikā armēņi cieta no nežēlīga genocīda, kura laikā tika nogalināti teju 2 miljoni armēņu, un tas, ka Armēnija bija viena no bijušās Padomju Savienības valstīm. Ticiet […]

Pēc vairāk kā viena gada ceļošanas ar velosipēdu, bijām nolēmuši paņemt nelielu pauzi no ikdienas uz velosipēda un nogaidīt, kad ziema no Kaukāzu kaliem atkāpsies, lai dotos tālāk uz Austrumiem. Par savu atpūtas vietu izvēlējāmies Tbilisi, Gruzijā.

Tā nu sanāk, ka ceļošana mani nodarbina 7 dienas nedēļā un blogošanai grūti atrast laiku, iedvesmu un enerģiju. Zinu, skan mazliet dīvaini – kā var nebūt laika, bet nav jau arī, jo ceļošana nav brīvdienas. Vienmēr atrodas kaut kas interesantāks ko darīt, kā piesēsties un saražot stāstus par maniem piedzīvojumiem. Tad nu esmu blogā iekavējusi […]