Mūsu velosipēdi – Thorn Nomad
Pavisam nesen pabijām Thorn Nomad velosipēdu rūpnīcā Bridžvoterā (Bridgwater) un pēc mērījumu veikšanas pasūtījām tieši mūsu augumiem piemērotus velosipēdus plānotajam ceļojumam apkārt pasaulei.
Pablo bērītis – Thorn Raven Nomad MK2 565L un mans bērītis, kas ir vieglāks un piemērots mazāka auguma velosipēdistiem ir Thorn Raven Nomad MK2 X540M.
Kāpēc izvēlējāmies tieši Thorn Nomad velosipēdus?
Jo tā izvēlējās Pablo. He he!
Bet ja nopietni, tad pēc cītīgas, populārāko ceļošanai piemēroto velo režotāju izpētes (tādus kā Thorn, Surly, Koga, Sanots) un ceļotāju atsauksmju apkopošanas, nonācām pie secinājuma – ņemam Thorn Nomad velosipēdus, kam ir izturīgs tērauda rāmis, Rohloff ātruma rumba ar 14 ātrumiem, 26 coļļu riteņi, kuru rezerves daļas ir plaši pieejamas visā pasaulē, kas nav mazsvarīgi. Ar sīkākām tehniskajām niansēm neaizraušos, jo nejūtos īpaši kompetenta šajā jautājumā. Vismaz vēl pagaidām.
Viens ļoti liels krustiņš pie Thorn Nomad velosipēda izvēles bija tas, ka ražotājs dod 100 dienu garantiju. Tā kā, ja nu tomēr kaut kādu iemeslu dēļ neesam apmierināti ar riteņiem, tad pastāv iespēja pēc 3 mēnešiem tos atdod atpakaļ, kad būsim tos kārtīgi iztestējuši ceļojot pa Angliju. Great Deal!
Janvāra beigās dodamies atkal uz Thorn velo ražotni, lai savāktu mūsu velosipēdus. Būs jāsāk trennēties braukt ar SPD kurpēm, lai tad, kad ritenis būs nokrauts ar visām tašām nav vēl kāds ekstra šķērslis, bez jau tā papildus svara uz riteņa. Noteikti būs varen jautri piešauties braukt ar velosipēdu, kas nokrauts ar mantām.
Testa brauciens Februārī
Februāra pēdējā nedēļā esam nopelnījuši 2 nedēļu atvaļinājumu un dosimies ilgi gaidītajā testa braucienā. Par maršrutu vēl neesam izlēmuši. Labrāt dotos uz Ziemeļiem, virzienā uz Skotiju, bet tas nozīmētu vēl augstāku laiku, vairāk lietus, kalnus. Vieglāk būtu doties uz Dienvidiem, kur arī laika apstākļi būtu patīkamāki. No Mačesteras uz Velsu piemēram. Bet par to vēl lemjam.
Jebkurā gadījumā tas būs labs pārbaudījums ceļojot ne visai patīkamos laika apstākļos. Aglijas ziema nav tik barga kā Latvijas (principā Agnlijā ziemas nav vispār manā uztverē), bet vējš šeit gan var būt varen “jauks” un par lietaino laiku man nevienam nav jāatgādina. Bet tieši esot ārpus komforta zonas sākas piedzīvojumi un asās izjūtas.
18/12/2012 @ 11:20
Apsveicu ar apņemšanos veikt šādu megaceļojumu! Manas lielākās rūpes, braucot ar šādiem velosipēdiem, būtu bailes/uztraukums, ka velospiēdus varētu pa ceļam nozagt. Droši vien ne vienmēr būs viņus iespēja novietot 100% drošā vietā, piemēram, dodoties kādā nomaļā vietā pārgājienā uz kalna virsotni. Ja tu ceļo ar salīdzinošī lētu velosipēdu, tad zādzība nav liels zaudējums, bet ar šādiem velosipēdiem tas var iegriezt pamatīgu robu budžetā.
Runājot par nokraušanos ar mantām – varbūt vajag īpaši piedomāt, lai to mantu būtu pēc iespējas mazāk 🙂 Nezinu vai esat plānojuši braukt ar piekabēm, kā daudzi to dara, vai visu likt virsū velosipēdam. Ja otrais variants, tad ieteiktu padomāt par pašdarinātu/pasūtītu somu izvēli, jo lielākā daļa nopērkamo somu nav diezko ietilpīgas, turklāt ar diezgan augstu smaguma centru. Zems smaguma centrs ir galvenais. Vēl tādi triki, kā rezerves spieķu glabāšana sēdekļa caurulē un citi sīkumi, bet gan jau līdz tiem vēl nokļūsiet.
Lai izdodas!
21/12/2012 @ 00:47
Sveiks!
Jā, viennozīmīgi, pastāv tāds risks, ka kāds var iekārot velosipēdu un, ja cena nav no lētākajām, tad tas ir ļoti pat bēdīgi, ja kaut kas tāds atgadās. Taču, ir plāns velosipēdus no acīm ārā nelaist un, vēl jo mazāk tos pieķēdēt kaut kur nepieskatītus. Tomēr tik garā ceļojumā izturīgs un kvalitatīvs velosipēds ir nr.1 un esot cēļā pēdējais par ko gribas satraukties ir, ka velo rāmis jūk ārā no lielā svara vai tml.
Jā, tur Tev taisnība par somām un ietilpību. Mēs uzgājām poļu Crosso somas, kas ražo ietilpīgākas velo somas, līdz 60 litrīgām pārī. Man personīgi 40 litrīgās pāris, vēl gan šaubos, vai nav jāmaina uz 60 litrīgajām. Hm, vēl par smaguma centru saki? Par ko tādu nebiju nemaz iedomājusies.
Spieķi sēdekļa caurulē? O, paldies par padomu. Šie triki jau zināmi tiem, kas ne pirmo reizi ar ričuku kur tālāk dodas 🙂
Varbūt Tevi ir vēl kāds labs padoms, ko der zināt?!? 🙂
Paldies, Andri!