Kepa – Kambodžas krabju galvaspilsēta

Kambodža ir viena no nabadzīgākajā valstīm pasualē un tas ir ļoti jūtams iebraucot Kambodžā pēc Vjetnamas. Taču mani ļoti priecē fakts, ka esam prom no trakās vjetnamiešu satiksmes. Visapkārt sirsnīgas un smaidīgas sejas, bērni māj ar rociņām. Kepa ir slavena ar tās krabjiem. Ne velti, iebraucot pilsētā ceļiniekus sveicina liels krabis ceļa malā.

Iekārtojamies kādā ļoti jaukā viesu namā ar bambusa bungalo mājiņām – Top Tree Bungalows. Dārzā aug dažādi tropisko augļu koki. Visapkārt klusums un miers, putniņi čivina, svaigs gaiss. Jā, secinu, ka tā visa ļoti pietrūka Vjetnamā.

Tā kā pislēta slavena ar tās krabjiem, nav divu runu un mēs dodamies uz pilsētas krabju tirgu, lai mielotos ar jūras veltēm. Cena par 1kg krabju ir 2,5 USD. Piekritīsiet, ka tā ir visnotaļ smieklīga cena.
Pilsētas krabju tirgū nopērkamas visdažādākās jūras veltes – krabji, zivis lielas un mazas, kūpinātas un žāvētas, astoņkāji un garneles, dažādi gliemeži.

Ārā svelme un liels karstums. To vien gribas, kā patverties ēnā. Vakarpusē sākas negaiss. Visu vakaru gāž lietus. Mums cerība, ka tas gaisu kaut cik atsvaidzinās. Muļķības, paliek aizvien karstāks un karstāks un mitrais gaiss tikai veicina to, ka odi mūs ēd vai nost.

Vienu dienu noīrējam ričukus, lai vieglāk būtu doties pilsētas apskatē gar jūras krastu. Jau pēc pirmajām 5 min secinām, ka tā atkal bijusi mūsu lielākā kļūda. Ričuku tehniskais stāvoklis, protams, ir “fantastisks”, bez bremzēm, čīkstoši un graboši. Bet nu ko darīt, tas jau atkal piederas pie lietas. Taču ričuki vēl būtu nieks, bet karstums. Tas karstums var iedzīt kapā. Izmisīgi gribas ik pēc 10 min atrasties ēnā.

Ciems ir mazs, 1,5h laikā esam jau pabijuši tirgū,iepirkuši augļus, pabijuši Jasmīnu ielejā, izbraukājuši Franču koloniju laikā celto māju rajonu un apskatījuši ciemu krustām šķērsām.

Lai izkustinātu kājas nolemja doties vienas dienas pārgājienā uz Kepas kalnu, kas ir arī pilsētas Nacioālais parks.Bijām nodrošinājušies ar karti, sekojām norādēm, taču paredzētais 3h pārgājiens cauri džungļiem mums beidzās jau pēc 1h. Secinām, ka laikam bijām izvēlējušies īsākās takas džungļos, kā rezultātā pārgājiens beidzās vēl pat nesākoties. Neredzējām arī tūrisma ceļvežos solītos mērkaķīšus parka teritorijā.

Jāsaka gan, ka mums bija kāds smieklīgs atgadījums. Staigājot pa parka teritoriju, ieraugam banānkokus. Banānkoki jau nav nekas jauns šeit, taču banānkoki nevienam nepieder. Nav ne saimniecības tuvējā apkārtnē ne kā. Abi saskatamies un sakam, davaj ņemam banānus līdzi. Nav divu runu, paņemam mūsu kabatas nazi un šņirks šņarks banāni jau mūsu somā. Tikai tāda maza, maza nianse. Banāni bija pilnīgi zaļi vēl. Cerējām, ka tie nogatavosies pāris dienu laikā. Njāaaa, stulbie eiropieši. Stiepām banānus līdzi kādas 4 dienas un tie kā nepalika tā nepalika dzeltenāki. Vienīgais ko ieguvām bija skudras mūsu somās, kurām tīri labi patika mūsu zaļie banāni.

No Kepas plānojam braucienu uz tuvējo Zaķu salu (Rabbit Island). Par mūsu jautrajiem piedzīvojumiem uz salas stāstīšu nākamajā reizē.