Ne tikai Rīgā ir Zaķu sala

Salas Kambodza

Zaķu sala ir tikai 20 minūšu braucienā ar laivu no Kepas. Sala ir maz apdzīvota, uz tās dzīvo tikai dažas vietējās ģimenes, elektrības padeve ir tikai pāris stundas dienā no plkst. 6 vakarī līdz 10 vakarā. Tā ir kļuvusi populāra to tūristu vidū, kas vēlas aizbēgt no lieliem cilvēku pūļiem un trokšņainām ballītēm pludmalē visas nakts garumā. Tas ir tieši tas, ko vēlamies arī mēs un nolemjam uz pāris dienām doties uz Zaķu salu.

Kāpēc šo salu sauc par Zaķu salu? Jo vietējie uzskata, ka salas forma ir kā zaķis, tāpēc arī tāds nosaukums.

Pirms došanās ceļā veicam dažus sagatavošanās pasākumus. Tā kā gribam kādu vakaru taisīt pikniku pie jūras ar pašu gatavotu ēdienu uz uguns, dodamies uz vietējo tirgu nopirkt katlu un pārtikas produktus – nūdeles, dārzeņus, augļus. Iepērkam arī savu dzeramo ūdeni, jo uz salas viss ir dārgāks un uzcenots. Tā kā mēs pieturamies pie budžeta ceļošanas šie sagatavošanās pasākumi mūs noteikti paglābs no roba budžetā.

Biļete uz salu abos virzienos maksā 7,5 USD no personas. Iegādājoties biļeti Kepas piestātnē tiek noorganizēts bezmaksas transfērs no viesnīcas. Lieliski, mums ir tik daudz mantu, it kā pārceltos uz dzīvi uz Zaķu salu – mūsu abu mugursomas, iegādātā pārtika, ūdens krājumi.

Salas Kambodza
Zaķu salas pludmale, ko ieskauj palmas

Jau pēc 20 minūšu brauciena esam uz Zaķu salas. Šeit valda ļoti relaksēta atmosfēra. Jauka pludmale, ko ieskauj varen augstas palmas, ūdnes nebešķīgi silts.

Atrodam mājiņu pa 6 USD par vienu nakti. Gana lēti. Un ko tālāk? Tālāk atliek vienīgi čillot un nedarīt neko, paņemt kādu lasāmvielu, iekārtoties kādā no zvilņiem zem palmas un baudīt, baudīt, baudīt.

Zaku sala Kambodza
6 USD par šajā mājiņā

Kādu laiku pietiek ar čillošanu un klusuma un miera baudīšanu, taču mums nav miera. Dodamies pārgājienā apkārt salai, cauri džungļu takām un gar jūru. Aptuveni 3h studnu laikā ar visām foto, dzeršanas un atelpas pauzēm. Salas otrā pusē ir daudz neskartākas un vientuļākas pludmales. It visur jūrā zvejas tīkli. Taču ļoti bēdīgs ir fakts, ka pludmales ir netīras, jo ūdens izskalo pudeles, maisiņus, visdažādākos iepakojumus, un, ja tos neviens nesavāc, tad no skaistas pludmales nav ne miņas.

Zaku sala Kambodza
Dodamies cauri džungļu takām
Zaku sala Kambodza
Smilšainas pludmales nomaina koki ūdenī
Zaku sala Kambodza
Uz salas zvejniecība sit augstu vilni
Zaku sala Kambodza
Tīklu vijējs

Vakarā pikniks. 10 min gājienā no galvenās pludmales atrodam jauku vietu, kur esam tikai divi mēs. Iekuram ugunskuru un pagatavojam vakariņas. Baudam vientulību un skaistu saulrietu.

Sala Kambodza
Piknis jūras krastā
Sala Kambodza
Pikniks jūras krastā un saulriets, mēs divi vien. Ko vairāk var vēlēties?

Pēc plkst. 6 uz salas sāk darbinā ģeneratorus un parādās elektrība. Šķiet ka vietējie bērni un jaunieši tā vien gaida vakara plkst. 6, lai visi sapulcētos pie televizora un skatītos kādu multenīti vai filmu. Tas kā likums katru vakaru.
Pludmalē izgaismota ar laternām. Pēc 10 elektrības padeve tiek pārtraukta un tad var doties skatīties spožās zvaigznes. Visapkārt nav neviena mākslīgā apgaismojuma, kas ļauj zvaigznēm spīdēt spoži jo spoži. Romantiski jau bez gala.

Sala Kambodza
Bauda acīm

Katru nakti mājiņā mums bija ciemiņš – žurka. Jā žurka, jo mēs bijām paņēmuši līdzi pārtikas produktus uz salas un nepadomādami, ka atrodamies tomēr džungļos ar visām no tā izrietošām sekām. Tā kā pāris naktis bija cīniņš ar žurku, jo tā neastāja un nāca katru nakti nealaidīgi, lai dabūtu piepildīt savu vēderu. Saņēmām mācību – nē pārtikas produktiem, ja dodamies atpūtā uz kādas salas.

Palmas

Salas vidū ir kalns un taka cauri džungļiem, kas ved kalna virsotnē, no kuras var baudīt skaistus skatus. Arī mēs dodamies cauri džungļiem, lai kāptu augšā. Kāpiens diezgan izaicinoš, jo taka ved ļoti stāvus augšā kalnā. Man prātā ik pa laikam pazib doma par to, kādas tik čūskas un vēl sazin kas dzīvo šeit un, ka ne visai gribētos ar kādu no tiem satikties. Kalna virsotnē atrodam kādu pamestu bunkuru. Kalna virsotnē uzkavējamies baudīdami skaistos skatus un tad dodamies atpakaļ lejā. Te arī sākas interesantākā daļa no mūsu gājiena džungļos. Pablo sūtu iet pirmo, ja nu kas. Un bija arī – ja nu kas. Milzīga čūska, orandžā un pelēkā krāsā, galva dūres lielumā un rumpis…. garš jo garš. Kā man Pablo pasaka, ka te milzīga čūska, abi gaismas ātrumā pazūdam no džungļiem atpakaļ neskatīdamies. Labi, ka čūsku sastapām nākot lejā, nevis pusceļā vai kalna galā, jo diez vai kādam izdotos mani pierunāt doties atpakaļ lejā.

Salas Kambodza
Mēs kalna virsotnē

Tāds izvērtās mūsu Zaķu salas piedzīvojums.