Da Lat – Vjetnamas Alpu pilsēta
Jāsaka, ka jau pēc pirmajām 2 nedēļām Vjetnama sāk garlaikot. Piekrastes pilsētas visas kā vienas, bez īpašas atmosfēras un šarma.
Liekam cerības uz ko interesantāku un savādāku dodoties uz valsts vidieni un Vjetnamas kafijas galvaspilsētu – Da Lat!
Pilsēta Da Lat atrodas kalnainā apvidū, to ieskauj meži un ezeri, kas pilsētas ainavu padara ļoti pievilcīgu un pavisam atšķirīgu no pārējās Vjetnamas. Kalnainā apvidus dēļ šī vieta tiek dēvēta par Vjetnamas Alpu pilsētu.
Tās zeme ir ļoti auglīga un klimats labvēlīgs. Da Lat reģions populārs ar tās ziedu audzētavām. Šeit atrodamas dažādu augļu, ogu, dārzeņu plantācijas. Redzēt jau nogatavojušās, sarkanas zemenes dobēs februāra sākumā man bija īpaši uzjautrinošs fakts.
Vjetnama ir otrā lielākā kafijas ražotāja valsts aiz Brazīlijas, un tieši Da Lat reģions ir bagāts ar tās kafijas plantācijām.
Ierodamies Da Lat pilsētā pēc nogurdinoša brauciena pa šaurajiem kalnu ceļiem. Tumsā braucot pa pilsētu paveras fantastiski skati uz ielejām un izgaismotajām siltumnīcām. Pilsētas ielas iet kalnā augšā un lejā. Lai arī šajā pilsētā ir neskaitāms motociklistu skaits, tomēr ir jūtams arī svaigais kalnu gaiss.
Klimats šeit mainīgs – dienā gaiss sasilst līdz pat +30 grādiem, taču naktī var būt vairs tikai +10. Vakaros nakts tirgū vietējie tirgo šalles un siltās ziemas jakas, cimdus un cepures. Komiski, jo pa dienu ir ļoti svelmaina saule.
Man prieks, ka esam atbraukuši uz Da Lat, jo šī vieta ir atšķirīga no pārējām pilsētām, kurās esam pabijuši pēdējās pusotras nedēļas laikā. Šeit pavadīsim manu 28. dzimšanas dienu.
Viens no Da Lat apskates objektiem ir tās Nacionālais dabas parks Lang Biang kalnā. Manu dzimšanas dienu esmu nolēmusi pavadīt aktīvi un dodamies pārgāienā uz Nacionālo dabas parku.
Lang Biang ir Vjetnamas augstākā virsotne. Visi aziāti ir pārāk nesportiski, lai kalnā dotos ar kājām, taču mēs atraidam piedāvājumus doties kalnā ar džipiem vai motocikliem un dodamies iekarot virsotni ar kājām, kā jau pārgājienos pienākas. Pēc gandīrz 1h kāpiena augšā, esam kārtīgi iesiluši un varam baudīt sava darba augļus, t.i skaistos dabas skatus no kalna virsotnes.
Bez piedzīvojumiem neiztikt – nonākot lejā no kalna, secinām, ka esam nokavējuši pēdējo autobusu atpakaļ uz pislētu. Mērot 6km atpakaļ līdz viesnīcai ar kājām nav spēka ne kripatiņas. Taksometru cenas te ir kosmiskas, ja esi ar baltu ādas krāsu. Taču es saņēmu jauku dzimšanas dienas dāvanu no kāda vietējā puiša. Redzot cik bēdīgi sēžam tukšajā autobusa pieturā, viņš pienāk pie mums un saka: “Es gribu jums palīdzēt un aizvedīšu jūs abus līdz pilsētai. Un par naudu nesatraucaties, es gribu vienkārši izpalīdzēt.” Sasēžamies visi trīs uz mocīša (it kā jau divvietīgs, bet Vjetnamā var sasēdināt arī 4 cilvēkus uz viena mocīša) un pavisam drīz jau esam pie mūsu viesnīcas durvīm. Nu tomēr ir taču jauki cilvēki! Sakam puisim lielu paldies un, ka viņš ir pasniedzis jauku dāvanu man dzimšanas dienā.
Vakara noslēgumā banānu un ananāsu kūkas un mana 28. dzimšanas diena aizvadīta godam.
